Kristīne Markus
Vieta
03.09.2015 - 03.10.2015
Vieta ietver sevī gan fiziskās, gan abstraktās telpas jēdzienu. Tas ir kaut kas konkrēts un reizē netverams, ķermeniski sajūtams, saredzams, bet arī emocijas un pārdzīvojumu raisošs. Un tomēr tie ir stāsti par vietām un konkrētām telpām. Interesanti, vai vieta maina savu auru, mainoties telpai? Vai mainās telpas uztvere dažādos gadalaikos, apgaismojumos, izkārtojumā? Kas ir noteicošais – cilvēks, kas skata telpu caur savu sajūtu prizmu vai arī telpas saimnieks, kas atstāj pēdas vidē kā nospiedumus un liecības pārējiem?
Cilvēks sevi pretnostata visam pārējam, salīdzinot un liekot sevi par sākuma punktu. Būtībā vispirms ir telpa un tikai pēc tam ir cilvēks, jo tam kaut kur ir jāatrodas. Cilvēks telpai piešķir jēgu, bet telpa veido cilvēka dzīvi. Pati telpa spēj raksturot cilvēku, jo iekārtojot vidi ap sevi, cilvēks rada stāstu un savu personības atspulgu telpā. Vieta ir telpas portretējumi, sajūtu un mainības atspoguļojums.
Tā māksliniece KRISTĪNE MARKUS (1986) komentē savu izstādi „Vieta” galerijā „Daugava” Alksnāja ielā 10/12 no 3. septembra līdz 3. oktobrim.
Latvijas Radio interviju ar gleznotāju par izstādi var noklausīties šeit.