Vidusjūras krāsa ir kā dvēseles stāvoklis — simbols vieglumam. Tā ir kā bezgalīgi svaigs un atspirdzinošs gaiss. Šī krāsa nāk man līdzi kopš agras  jaunības. Uzsākot profesionālas gleznotājas gaitas, es daudz gleznoju plenērā. Tobrīd vēl neapzinājos, ka saredzu šo krāsu Latvijas dabā. Tagad, būdama daudz gleznojusi Vidusjūras tuvumā, saprotu, ka šo krāsu esmu sajutusi jau jaunībā, un tagad varu to salīdzināt ar Latvijas pavasara krāsu, kad debesis ir tik gaišas un cerību pilnas. Varu to salīdzināt arī ar Latvijas vasaras agrajiem rītiem, kad saules spožums izkrāso visu pasauli un sasilda cilvēku dvēseles.

Izstādē līdzās jauniem darbiem būs redzami arī daži senāki. Piemēram, 1981.gadā gleznotās “Smilšu pilis”, kas liecina par Vidusjūras krāsas klātesamību visas manas daiļrades garumā. Domājot par savu izstādi, citēju izcilo franču gleznotāju Anri Matisu: “Gleznai jāļauj skatītājam sajust mieru un spirdzinājumu. Ja vēlaties trauku ar karu un ciešanām, labāk atveriet avīzi.”

Izstādē „Vidusjūras krāsa” eksponēti  pēdējo trīs gadu laikā gleznoti darbi. Tā veltīta mana vīra Jāņa Avotiņa dzimšanas dienai, jo  šogad tā ir īpaša —mainās gadu desmits. Viņš vienmēr mani ir atbalstījis, jau kopš mūsu pirmās satikšanās 1970. gadā. Viņš veicinājis manas radošās ieceres, tāpēc  pateicībā par mīlestību un uzticību man un manai glezniecībai, veltu šo izstādi viņam. 

Ilze Avotiņa