No 27. maija galerijā „Daugava” gleznotājas Laimas Bikšes personālizstāde „Atvērt”. Šī ir mākslinieces devītā personālizstāde „Daugavā”, un galerija nekad nav slēpusi, ka Laimas Bikšes glezniecība ir tā, ar ko galerija īpaši lepojas, iekļaujot to ekspozīcijās, kas reprezentē mūsdienu mākslu ārpus Latvijas — Oslo, Madridē, Seviljā, Ženēvā, Vīnē. Laimas glezniecība liek iemīlēt krāsu, ja kādam tā bijusi vienaldzīga, jo tieši krāsa uzbur Laimas daļēji irreālo pasauli — zeltainas gaismas piepildīta telpa mīlestībai, kurā oranžais liek ieskanēties kādai melanholijas notij. Savukārt spirdzinošais, gavilējošais pavasara zaļums šajā telpā liek meklēt jaunību, uzdrīkstēšanos un cerību. Gleznotājas radīto telpu apdzīvo tēli, mums visiem atpazīstami un zināmi, lai arī neierastos mērogos, tādos kā zīmē bērni, kad vēl nav dzīves pieredzes, kas pasaka priekšā, ka puķupods nav lielāks par dīvānu, bet kino biļete par konfekšu tūtu. Māksliniekam ir tā priekšrocība, ka bērnību var sevī nēsāt visu mūžu. Bet kas to var liegt mums pārējiem? Tikai paklausies — tā ir tepat, tepat līdzās. Laimas Bikšes glezniecību kaut kā negribas analizēt, liekas, tad preparēts tiek dzīvs organisms. Manī ir sajūta, ka viņa gleznojot seko savām izjūtām, intuīcijai, mazāka nozīme tur ir tam, ko studējusi, iemācījusies un apguvusi, lai gan nenoliegšu, uzrunā un priecē Laimas atradumi glezniecībā, tīri formālas lietas. Par savu jauno izstādi Laima Bikše uzrakstījusi pāris rindas, kuras atļaušos citēt: „Jo sarežģītāk vēlos izteikties, jo vairāk skaidrs, ka šī izstāde ir par omītes vārītās zeptes burciņu pieliekamajā. Par visu, kas nāk prātā, noņemot vāciņu un uzsmērējot to uz maizes šķēlītes: par saulainajām vasarām bērnībā, par to, ka varbūt biežāk vajadzētu apciemot vecākus, ka varbūt vēl ir laiks kļūt par labāku cilvēku un izdarīt kaut ko patiesi vērtīgu savā dzīvē.” Izstāde „Atvērt” galerijā skatāma līdz 17.jūnijam.