Mākslinieku portreti un pašportreti
 Anna Baklāne. Pašportrets ar peruāņu stīpiņu. 2008. Audekls, eļļa. 80x60 cm Krista Dzudzilo. Tie. Nr. 2 un Nr.3. 2010. Kartons, eļļa, Ø120 
  Andris Eglītis. 25.10.2010. Audekls, eļļa, 160x200 Valdis Krēsliņš. Laikmeta liecība. 2010. Akrils, eļļa, audekls, vinils. 150x170 
  Jānis Purcens. Lapa, seja, mākonis. 2011. Audekls, eļļa, 38x46 Normans Rokvels. Trīskāršs pašportrets. 1960. Audekls, eļļa, 113x88,3 
  Gita Šmite. Atelpa. 2010. Audekls, eļļa, 80x120 Jānis Titāns. Pašportrets. 2011. Audekls, eļļa, 50x50 
  Imants Vecozols. Pašportrets. 1954. Kartons, eļļa, 35x27 Imants Vecozols. Gleznotājs Juris Jurjāns. 2006. Audekls, eļļa, 91x72 
  Vija Zariņa. Viltīgais smaids. 2005. Audekls, eļļa. 90x160 cm Kaspars Zariņš. Es un Ādolfs. 2011. Audekls, eļļa, 60x70 
  Ilze Avotiņa. Kristīne Luīze Barselona. 2010. Audekls, akrils, 80x45,2 Ilze Avotiņa. Pats sev eņģelis jeb ja reiz esi bijis Alberta ielā. 1998. Audekls, akrils, 72x70 
 
9.03.2011-16.04.2011Gita Šmite, Normunds Brasliņš, Valdis Krēsliņš, Vija Zariņa, Aija Zariņa, Imants Vecozols, Jānis Purcens, Juris Petraškevičs, Andris Eglītis, Laima Bikše, Anna Baklāne, Ilze Avotiņa, Kaspars Zariņš

Mākslinieku portreti un pašportreti

Pašportreti. Portreti

Pablo Pikaso daudz gleznojis pašportretus un katrs ir šedevrs, nu kaut vai tas, kurš tapis ap 1900 gadu un atrodas Pikaso muzejā Parīzē — skaista seja, dedzīgs, vērojošs izteiksmīgs skatiens, nekādu lieku detaļu — dominē zilais dažādās gradācijas. 1906. gadā “Pašportrets ar paleti”, atrodas Filadelfijas muzejā, daudz reproducēts, pat kādai grāmatai par Pikaso uz vāka. Starp abiem darbiem tāds neliels laika nogrieznis — seši gadi, bet tā jau cita glezniecība un arī Pikaso pavisam cits. Visdažādākajās dzīves situācijās sevi gleznojis Vinsents van Gogs, bet arī Albrehts Dīrers gleznoja pašportretus un tur ir viss — ideāls skaistums, prāts un jūtas arī sava daļa narcisisma. Jā, bet kur nu mākslas vēsture bez Rembranta pašportretiem ar to īpašo dziļumu, atliek tikai ieskatīties un šis skatiens pavada ilgi, tas stāsta par laiku, par cilvēku par mīlestību un ciešanām… par mākslinieka sūtību. 20. gs beigās — Marlena Dimā, Deivids Hoknij, Džulinans Šnabels utt. portretējuši sevi un arī mūs māksla neizpaliek bez pašportretiem un arī mums ir šedevri Jāņa Pauļuka “Pašportrets” (1950), — jauns, skaists, talantīgs un skatoties uz šo darbu gribas teikt — ģeniāls, Nacionālā mākslas muzeja īpašums, starp citu — reproducēts uz Pauļuka grāmatas vāka. Mākslinieki gleznojuši arī savus kolēģus, savas cunftes pārstāvjus, tur ieskanas gan sarkasms, gan ironija, bet arī nepieciešamība pēc kolēģa lai riņķot vienā orbītā, viens jau nav karotājs. Mūs Imants Vecozols gleznojis Konrādu Ubānu, mākslinieku, kuru ļoti cienījis, kuru labprāt piemin sarunās neslēpjot savu cieņu un mīlestību pret šo meistaru un skolotāju. Vecozols gleznojis arī savus kolēģus — Juri Jurjānu, Alekseju Naumovu. Tātad — viss turpinās. Mākslinieki arī šodien glezno sevi, jo tas ir pateicīgs modelis un ne tikai, gleznojot sevi viņi runā par to, kas mākslā tik svarīgs — par pārdzīvoto, izsāpēto, zaudēto, par savām ciešanām, ilgām un piepildījumu. Viņi ir emocionālāki, jūtīgāki un arī… nežēlīgāki. Vai tā ir? To redzam izstādē, kur Imants Vecozols, Normunds Brasliņš, Andris Eglītis, Valdis Krēsliņš, Jānis Purcens, Juris Petraškevics, Anna Baklāne, Laima Bikše, Ilze Avotiņa, Vija un Kaspars Zariņi, Gita Šmite, Aija Zariņa gleznojuši sevi vai kādu citu mākslinieku.

Follow Gallery Daugava on Facebook

live riga logo

Follow Gallery Daugava on Facebook