4ATĀ
 Evija Vītola. Savējie. 2016. Akmens masa. Evija Vītola. Savējie. 2016. Akmens masa. 
  Katrīne Gruzinska. Pagātne. Tagadne. Nākotne. 2016. Jaukta tehnika/porcelāns. Katrīne Gruzinska. Pagātne. Tagadne. Nākotne. 2016. Jaukta tehnika/porcelāns. 
  Laine Beriņa. P>RE. 2016. Akmens masa/porcelāns. Laine Beriņa. P>RE. 2016. Akmens masa/porcelāns. 
  Rūdis Pētersons. Es, Cilvēks, dabas daļa, jo nācis no tās. 2016. Akmens masa. Rūdis Pētersons. Es, Cilvēks, dabas daļa, jo nācis no tās. 2016. Akmens masa. 
  Rūdis Pētersons. Es, Cilvēks, dabas daļa, jo nācis no tās. 2016. Akmens masa. 
3.06.2016-11.06.2016Alksnāja iela 10/12Katrīne Gruzinska, Laine Beriņa, Evija Vītola, Rūdis Pētersons

4ATĀ

2. jūnijā galerijā „Daugava” notiks Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas nodaļas studentu Laines Beriņas, Katrīnes Gruzinskas, Rūda Pētersona un Evijas Vītolas diplomdarbu aizstāvēšana bakalaura grāda iegūšanai.

Atceroties pagājušā gadsimta vidu, kad keramika tika klasificēta kā „lietišķā māksla”, kas it kā šo mākslas veidu nodalīja no tā sauktajām „lielajām mākslām”, it īpaši tas attiecas uz glezniecību, tad laikam ritot, mākslas zinātnieki pakāpeniski sāka sabiedrību pieradināt pie citas attieksmes.

Vispirms keramiķus, tekstilniekus un citus šā virziena māksliniekus sāka dēvēt par dekoratīvi lietišķo mākslu un mūsdienās – XXI gadsimtā – keramika ir tikpat nozīmīgs tēlotājas mākslas žanrs kā citi. Patiesi, jo galvenais ir mākslinieks un viņa radošā iztēle, filozofiskā koncepcija, idejas oriģinalitāte, bet materiālam, kādā tas tiek realizēts, tā sacīt, palikusi otrā plāna loma.

Laine Beriņa (diplomdarba vadītājs Dainis Pundurs) eksponējusi objektu, kas sastāv no 145 bļodām. Tā koncepts ir: vienkāršība daudzveidībā. Visas bļodas it kā ir vienādas, tomēr nelielas atšķirības formā, glazūrā vai citās detaļās šo vienādību padara daudzveidīgu un tādēļ tik aicinošu ieskatīties šajās bļodās.

Evijas Vītolas (diplomdarba vadītājs Dainis Pundurs) septiņus objektus vieno nosaukums „Savējie”, kas vienlaikus it kā ir apliecinājums autores identifikācijai ar tiem un it kā apgalvo: ”Jā, tas ir mans darbs!”. Pēc tam jau seko nākamais komunikācijas līmenis jeb garīgais, radošais aspekts. Tas ir stāsts par autores formas izjūtu, par ornamentālā raksta filozofiju, par dekoratīvo kā pašvērtību.

Rūdis Pētersons (diplomdarba vadītājs Dainis Lesiņš) eksponējis keramikas figūru grupu ar vienojošo nosaukumu „Es, Cilvēks, dabas daļa, jo nācis no tās”. Šis ir sižetiski komplicētākais darbs jauno bakalauru darbu izstādē. Jāsaka atklāti – grūti atrast viņa iedvesmas avotus dabā, ja neskaita alegoriskās dzīvnieku figūras, kailu cilvēka pēdu, kas varētu vedināt asociācijai par saskarsmi ar zemi, ar dabu, bet tas arī viss. Pārējie tēli, to ornamentika, glazūra, faktūras vedina domāt par latviešu folkloru, kurā ikviens zvērs tika apveltīts ar kādu cilvēka garīgo īpašību raksturojumu, bet sliktākajā gadījumā es pat atsauktos uz Latīņamerikas mistiķi Kastanjedu*.

Katrīne Gruzinska (diplomdarba vadītājs Ainārs Rimicāns) eksponējusi trīs no porcelāna izgatavotus objektus ar nosaukumu „Pagātne. Tagadne. Nākotne”. Autore vēlējusies ilustrēt laika plūdumu, kad pagātne jau it kā iegrimusi aizmirstības čaulā, tagadne vēl it kā ir tikai tapšanas stadijā, bet nākotne jau ir pašā plaukumā – ar smuidrām plaukstošām rozītēm un saldumsaldām avenītēm. Šis darbs ir kā skaists sapnis: balts, trausls un nevainīgs, kad pagātnei atvēlētā loma ir: Dievs ar to!, tagadnei: Lai notiek kā notiek!, bet nākotnei: Ak, tas jau vien sapnis!

Neraugoties uz iepriekš teikto, katram ir iespēja attīstīt savas versijas, bet tādēļ ir jāatnāk uz galeriju un jāvērtē pašiem, jo izstāde skatāma tikai līdz 11. jūnijam.

*Karloss Sezars Salvadors Arana Kastanjeda (spāņu izcelsmes amerikāņu rakstnieks un antropologs; popularitāti ieguva ar pirmajā personā sarakstītu grāmatu ciklu, kurā aprakstījis Meksikas indiāņu šamanisma praksi un ar to saistīto pasaules uzskatu. Antropologi Kastanjedas darbus uzskata par daiļliteratūru).

Laine BERIŅA (16. 02. 1990.) Par SEVI: No 2006. līdz 2010. mācības Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Metāla izstrādājumu dizaina nodaļā. No 2012. līdz 2016. studijas Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas apakšnozare. Keramiku savā dzīvē uzlūko, kā profesiju un enerģijas avotu. Interesējas par tādām tēmām kā pašizziņa, attīstība, sevis novērošana un apzināšanās. Bieži tieši darba radīšanas procesam piešķir lielāku nozīmi kā rezultātam, jo uzskata, ka ikviena lieta, ko dari ir kā mācību stunda, līdz ar to arī neveiksmes un kļūdas ir pozitīva pieredze. Savos darbos priekšroku dod funkcionalitātei, neatsakoties no konceptuālām ievirzēm. Gan mākslā, gan dizainā apbrīno vienkāršo un asprātīgo.

Par IZSTĀDES DARBU: Darbs “P>RE” ir veidots virpošanas tehnikā, un tas sevī ietver 145 bļodas. Darba nosaukums vēstī to, ka autorei darba process ir bijis ievērojami svarīgāks par darba rezultātu, kas pierakstīts līdzīgi, kā algebriska nevienādība, izmantojot nestingrās nevienādības zīmi. Šajā gadījumā “P” apzīmē darba procesu un “RE” apzīmē darba rezultātu. Darbs ir personiskās izaugsmes un prasmju pilnveidošanas vizualizācija.

Rūdis PĒTERSONS (29. 05. 1991.) Par SEVI: Personība, kura atstāj nosvērta un pārliecināta cilvēka iespaidu. Mākslinieks zina, ko grib un vienmēr atrod labāko veidu, kā sasniegt mērķi. Ir ļoti elastīgs dažādās mākslas sfērās, kā arī prot strādāt ar dažādiem materiāliem. Pieeju darbam vislabāk raksturo tādas īpašības, kā enerģija, neatlaidība un zinātkāre. Vislabāk strādājas paša radītā vidē, klusumā un mierā. Mākslā ir tendēts uz tuvošanos dabas likumiem, padziļinātām zināšanām dažādās jomās, piemēram, literatūrā, klasiskajā mākslā, citās kultūras zinātnēs un mākslās. Darbu tematikā patīk izvēlēties tēmas, kas ir saistītas ar cilvēka eksistenci, esību un dabas varenību. Iedvesmu vienmēr rod darbā jeb darba procesā. Beidzis Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Keramikas nodaļu. Latvijas Mākslas akadēmijā pirmajā kursā apguva metālmākslu, pēcāk atgriežoties keramikā. Piedalījies dažādās grupu izstādēs, kā arī veidojis nelielas grupas izstādi Turcijā, kur „Erasmus+” apmaiņas programmā pusgadu apguva Turcijas keramiku.

Par IZSTĀDES DARBU: „Es, Cilvēks, dabas daļa, jo nācis no tās”. Četras skulptūras, kuras atspoguļo, sievišķo un vīrišķo, jaunību un brieduma gadus. Četri skulpturāli darbi. Materiāls – akmens masa, veidošanas tehnika. Izmēri: 30x120cm, 40×100, 35×95, 30x115cm.

Katrīne GRUZINSKA (27. 09. 1992.) Par SEVI: No 2008. līdz 2012. Mācības Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā, specialitāte: keramikas izstrādājumu dizains. No 2012. līdz 2016. studijas Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas nodaļā. Ar keramiku un keramikas materiāliem iepazinos Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā un, pabeidzot šo skolu, sapratu, ka gribu turpināt keramikas studijas un saistīt savu nākotni ar keramiku. Darba process ir tas, kas mani iedvesmo.

Par IZSTĀDES DARBU: „Pagātne. Tagadne. Nākotne”. Darba mērķis ir parādīt autores laika izpratni tiešā un pārnestā veidā, kas sadalīta trijās daļās: deformētā pagātne, mirklis un rožainā nākotne. Savam laika izpratnes attēlojumam izmantoju porcelānu, un šajā idejas un materiāla sintēze vienā darbā simbolizē laika mirklīgumu. Autore ir radījusi trīs objektus, kas katrs atbilst savam laikam mirklim un tajā pašā brīdī ir savstarpēji vienoti idejas ziņā.

Evija VĪTOLA (05. 05. 1990.) Par SEVI: No 2006. līdz 2010. Mācības Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā (RDMV). Specialitāte: keramikas izstrādājumu dizains. No 2012. līdz 2016. studijas Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas nodaļā. Pirms biju iestājusies RDMV un iepazinusies ar keramiku, jau sapratu, ka mani piesaista liela mēroga keramikas darbi. Ir pagājuši desmit gadi, esmu izmēģinājusi vairākas tehnikas, vairākus materiālus, bet vienalga ir tikai pastiprinājusies apziņa, ka mans izteiksmes līdzeklis ir liela mēroga keramikas darbi, lielas formas. Mākslas darba radīšanas process ir unikāli personisks, reizē atklājot mākslinieka estētiskos uzskatus un komunikācijas mērķis ir atklāt mākslinieka emocionālās domāšanas procesu.

Par IZSTĀDES DARBU: „Savējie” Septiņi darbi izgatavoti veidošanas tehnikā. Darbu galvenās īpašības: harmonija, ritms, iedvesma, pieskāriens. Mākslas darbs ir unikāli personisks, un ir virzīts uz māksliniecisko komunikāciju – īpašu emocionālu domāšanas procesu. „Savējie”, pirmkārt, ir autores jūtu vai nodomu izpausme. Tā nav vienkārši ārēji redzamās realitātes imitācija, bet garīgās realitātes izpausme.

Mākslas zinātnieks
Andrejs Kaufmanis

Follow Gallery Daugava on Facebook

live riga logo

Follow Gallery Daugava on Facebook