Mākslas galerija Daugava | Ausekļa iela 1

RĪGA DIMD !

04.07.2025.- 30.08.2025.

“RĪGA DIMD !“

Latvija ir dziedoša zeme, es rakstu šos vārdus un jūtu, ka visi piekrītoši māj ar galvu. Tā ir neapstrīdama patiesība, varbūt, tikai katrs to saprot savā laikā un atšķirīgi. Vienam jau šūpulī šī atziņa ielikta, otru tā pārņem pirmajā skolas kora mēģinājumā, trešajam, nonākot Mežaparka Dziesmu svētku estrādē , kur jūti saistību ar visumu, ar pārlaicīgo un mūžīgo. Vai mēs tiešām esam tik muzikāli, aplaimoti ar absolūto dzirdi? Tak nē. Tik iedomīgi uz sevi arī neesam. Un tomēr dziesma ir tā, kas mūs ceļ, kas dara stiprus, brīžiem pat varenus, lai arī ne marša ritmi caurvij mūsu melodijas, ne uzvaras gājiena patētiskums liek dejotājiem kājas cilāt. Dabas ritmi, cilvēku sirds puksti, viņu smiekli un gaviles, arī skumjas un ilgu smeldze, arī mīlas nopūtas caurvij gan dziesmu, gan deju. Tautas gadu simtos izkoptā skaistuma izjūta zaigo mūsu tautas tērpos un rotās. Jā, mēs paši sev patīkam un šo patikšanu izrādām. Visvairāk vasarā , tas laiks, kad gavilējam un dejā lidojam, kad mēs visi līksmojam un visa mūsu zeme dzied. Viens otram to sakām nez kuru reizi, ka Latvija ir skaistākā zeme uz pasaules, ka mums tik diži meži, greznas pļavas, vareni ozoli, gleznainas upes, pašiem sava jūra un simtiem ezeru, pie tam katrs mirdz savā neatkārtojamā spožumā.

Rīga, kur tā Rīga, lai varētu konkurēt, vai vismaz ar savu dziedāšanu, dejošanu būt līdzās tam, kas notiek Latvijas laukos un mazpilsētās? Tad Rīgai atliek dimdēt un lai sasniegtu līmeni, visam jābūt organizētam, prasmīgi vadītam. Pieredzes netrūkst, tā krāta jau vairāk kā pusotru gadsimtu. Dzied un dejo ne tikai lielie un vecie, dzied un dejo arī skolnieki un pat bērni. Šajā vasarā Rīgas dimdināšanā tieši viņi ir galvenie. Un kurš gan var malā nostāvēt. Ar savu krāsu spožumu, formu daudzveidību, fantāzijas lidojumu svētkos dalību ņem arī gleznotāji, tēlnieki, keramiķi. Ne vairāk, ne mazāk kā var ar saviem darbiem ienākt galerijā Daugava. Galerijas telpām tas ir daudz, bet zinot mūsu mākslinieku plašo saimi – tikai piliens no jūras. Izvēlējāmies tos, kas galerijai bijuši uzticīgi, rīkojuši šeit personālizstādes – Maija Tabaka, Līga Purmale, Laima Eglīte, Dace Lielā, Aleksejs Naumovs, Baiba Vegere, Andris Eglitis, Dainis Pundurs, Juta Rindina, Aigars Bikše , Ilze Avotiņa un viens otrs , kurš varbūt vēl tikai gatavojas izstādei Daugavā – Anita Paegle, Irēna Lūse, Atis Jākobsons.

Gadu no gada ar Valdi Krēsliņu (1962.-2025.) runājām par viņa personālizstādi galerijā. Jau noteicām laiku, kad tas varētu būt. Darbi šad tad parādījās kopējās izstādēs. Valdis Krēsliņš bija Mākslas akadēmijas Zīmēšanas katedras pasniedzējs. Zīmējums bija viņa sirdslieta un nav ko teikt, tas viņam lieliski padevās. Bet izstādē viņš vēlējās eksponēt savas figurālās gleznas. Tās patiešām ir ļoti maz redzētas. Un vēl, Valdim patika gleznot ziedus, ko atzīs tikai retais gleznotājs, bet ziedu gleznojumos var lieliski “izgleznoties”. Valda Krēsliņa mīļākie ziedi bija ozolītes. Kādi tās ir, domāju, zinās tikai vairs retais., tāds vecmodīgs ziediņš. To ziedēšanas laikā Valdis skrēja uz tirgu, jo gleznojot ozolītes viņš nepaļāvās tikai uz fantāziju vai atmiņu. Un vēl, Valdim patika gleznot peonijas, kuras viņš sauca tā vecmodīgi – par pojenēm. Tagad tās ir modes puķes. Varbūt kādreiz tā notiks arī ar ozolītēm. Agrāk peonijas ziedēja pie katrām lauku mājām, tagad tās ieved Latvijā no tālām zemēm. Valdis Peonijas gleznoja jau sen, pat par banālu uzskatītajā rozā krāsā. Mēs pēdējā telefona sarunā norunājām tikties Felicitas Pauļukas 100.dzimšanas dienas izstādē, kurā bija eksponēti ogles zīmējumi. Valdis ļoti cienīja šo mākslinieci viņas lieliskā zīmējuma dēl, uzskatot, ka viņa ir nepārspēta tieši ar oglīti un arī ar sangīnu.. Bet, nebija lemts mums tikties. Tā jau ir - cilvēks domā, Dievs dara. Un tā šajā izstādē ieskanas arī skumjas un sāpes, kā jau sākumā rakstīju. Mūsu dziesmās ir visas noskaņas, viss cilvēka iespējamo pārdzīvojumu spektrs – no gavilēm līdz sāpīgai smeldzei. Bet mūsu izstāde ir ar nodomu cilvēku darīt stiprāku, likt viņam priecāties par dzīvi un mīlēt to. Visā savā rīcībā apliecināt mūsu zemes un cilvēka skaistumu un talantu spēku. Būt lepniem par sevi, ticēt sev, jo tas dara stiprāku katru no mums un visus kopā.

Šie ir svētki, kad dzied, dejo un gavilē ne tikai cilvēks, bet arī daba. Tas gaišais, siltais laiks tik īss, ka to visu ir vēlēšanās pārvērst svētkos un tā krāšņi, ar vērienu nosvinēt. Kā daļu no šiem svētkiem jūt ne tikai tie kas dzied, dejo un muzicē, bet arī tie, kas glezno, veido, zīmē, proti tie, kas strādā vizuālajai mākslai. Šoreiz visi svinēsim kopā un izstāde “Rīga dimd ! “būs daļiņa no dziesmu un deju svētkiem, darot to, kas nav pa spēkam dejotājiem un dziedātājiem. Arī mūsu mākslinieki svinēšanai ierosmi smeļ folklorā, dabā, kā tas izdevies, jānāk skatīties gan svētku dalībniekiem, gan viņu klausītājiem un skatītājiem, kuru vidū ir gan ģimenes locekļi, gan draugi un radi. Šie svētki ir arī kopā būšana svētki. Un tos jāsvin tā, lai “Rīga dimd!’, jāpriecājas par keramiku, tēlniecību, glezniecību, grafiku un pašiem par sevi. Šie svētki tiks svinēti līdz 30.augustam.

Galerija atvērta no otrdienas līdz sestdienai, plkst.12:00-18:00

Ilze Avotiņa. Bezgalīgais dancis. Velns & Tautumeita. Latviešu tautas mitoloģijas un teiku motīvs. 2016. / audekls, akrils /150 x 120
Ilze Avotiņa. Es savai māmiņai. 2019. / audekls, akrils / 120 x 100
Ilze Avotiņa. Laimes lāča atvešana. 2009. / audekls, akrils / 180 x 180
Laima Eglīte. Augu motīvs. 2012. / audekls, eļļa / 95 x 115
Laima Eglīte. Kaislības I. 2025. / audekls, eļļa / 18 x 24
Laima Eglīte. Kaislības II. 2025. / audekls, eļļa / 18 x 24
Maija Nora Tabaka. Rituāls. 2002. / audekls, eļļa / 101 x 137
Maija Nora Tabaka. Pie Sv.Pētera baznīcas. 2017. / audekls, eļļa / 100 x 120
Līga Purmale. Magoņu lauks. 2002. / audekls, eļļa / 130 x 160
Valdis Krēsliņš. Pojeņu debesmanna. 2015. / audekls, autortehnika / 102 x 80,5
Dace Lielā. Sfinksas. 2003. / audekls, akrils / 120 x 150
Andris Eglītis. No cikla Cauri tumsai. 2022. / audekls, eļļa / 70 x 60
Baiba Vegere. Līgo. 2012. / audekls, pastelis / 37 x 26
Aleksejs Naumovs. Švarcmuiža. 2022. / audekls, akrils / 100 x 120
Aigars Bikše. Tautumeita. 2023. / bronza, koks / 73 x 45 x 40 ar pamatni