Daces Lielās izstādes atklāšana
   
    
    
    
    
    
 
20.10.2010

Daces Lielās izstādes atklāšana

Rietumu bankas Capital Centre izstāžu zālē Vesetas ielā 7

20. oktobrī Rietumu Bankas jaunajā izstāžu zālē Rīgā, Vesetas ielā 7 atklāja Daces Lielās izstādi “Gleznas”.
Rietumu banka izteica piedāvājumu sadarbībai — rīkot viņu jaunajā, modernajā ēkā mūsdienu mākslas izstādes. Sergejs Grodņikovs — Rietumu Bankas darbinieks, sabiedrisko attiecību speciālists, vienmēr izrādījis patiesu interesi par norisēm galerijā “Daugava”, katra tikšanās reize izvēršas kā interesanta saruna par mākslu, literatūru, mūziku, kino, par to, kas notiek Latvijas kultūras dzīvē un pasaulē. Tieši Sergejs Groņikova kungs bija tas, kurš piedāvāja galerijai izvēlēties mākslinieku, ar kura darbiem tur aizsāk izstāžu darbību. Mūsu izvēle — Dace Lielā, jo ir pārliecība, ka mākslinieces talants un augstais profesionālis līmenis uzrunā ikvienu. Ekspozīciju veido jaunākie darbi, Dace glezno dabu ar figūru vai bez tās, bet cilvēka klātbūtne, attieksme, noskaņa ir vienmēr — Latvijas laukus ziemā, kalni, upes, dīķus un, protams, jūru.
Dace Lielā: “Visām jūrām vai okeāniem piemīt kāds maģisks vilinājums. Laikam tāpēc, ka nevar saskatīt pretējo krastu. Pat, ja cilvēki nepeldas, nezvejo, nebrauc ar laivu, kuģi utt. viņi var stundām ilgi sēdēt jūras krastā un iegrimuši domās raudzīties tālumā vai kilometriem klīst gar krastu. Vai jūras mala ir kāda robežvieta? Man patīk domāt, ka šis vizuālais plašums dara cilvēkus laimīgākus.
Vilinājums uzgleznot jūru, precīzāk — jūras tēlu, tādu, kur nekas nenotiek, vien neliels vējiņš pūš, mani saista jau sen. Ūdens virsmas nemitīgā mainība atkarībā no gaismas, vēja un gadalaika, viļņu ritmiskums un skaņa raisa meditatīvas domas un sajūtas. Es nezinu, vai to var uzgleznot, bet metodiski pētot ūdens un debess vizuālo mijiedarbību, matērijas īpašības atkarībā no gaismas, vai krāsas un tonalitātes izmaiņas telpā, ir mēģinājums radīt ilūziju par telpu un laiku plaknē.
Gleznas ‘varoņi’ ir ūdens un debesis. Ne gaisam, ne ūdeņiem nav krāsa, bet konkrētai jūrai un debesīm ir… Man jāzina — kāpēc.
Skata punkts ir cilvēks un viņa redzeslokā horizonts. Horizonts — horizontāle — tāle.
Zīmējumu veido ūdens virsma, kuru ir uzirdinājis vējš, izjaucot debess spoguļattēlu.
Tas ir sīku nejaušību virknējums, kas savukārt var apvienoties lielākos ritmos. Tam nav sakara ar ornamentu.
Ūdens materialitāte lielā mērā ir noteikusi gleznošanas līdzekļus un tehniku. Mana izvēle ir akrila krāsas. Tās atjaucot ar ūdeni darba process pats par sevi tuvina ūdens būtībai. Viss plūst un mainās. Viena no ūdens vizuālajām īpašībām ir caurspīdīgums, kas pamanāms gleznojot plāni, lazējot desmitiem reižu.
Parasti, iesākot darbu, gleznoju to, kas ir zem ūdens, bet rezultātā tas kļūst par noslēpumu.”

Follow Gallery Daugava on Facebook

live riga logo

Follow Gallery Daugava on Facebook