Galerija Daugava visus 15 gadus kā savu atrašanās vietu var minēt Vecrīgu, bet no 2002. gada maija tā darbojas 17. gs. noliktavas ēkā Alksnāja ielā 10/12, kuru speciāli kā galeriju projektēja arhitekti Andris Kronbergs un Eduards Beernaerts (arhitektu birojs ARHIS). Bet Latvijas māksla tiek rādīta ne tikai galerijas telpās. Vecrīgā, Mazās Ģildes zālē tika izveidota mūsdienu mākslas ekspozīcija, lai ar to iepazīstinātu NATO līderu sanāksmes dalībniekus un mūsu valsts viesus 2006. gada 29. novembrī. Vairāk kā 30 izstāžu projektus galerija realizējusi ārpus Latvijas – Austrijā, Čehijā, Francijā, Lielbritānijā, Norvēģijā, Slovākijā, Spānijā, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā. Gandrīz katru no tiem atbalstījusi LR Ārlietu ministrija un LR Vēstniecības.
Pirmā ārzemju izstāde, jāsaka gan tā prasīja īpašu piepūli tieši praktisko jautājumu risinājumos, jo tad vēl nebija VKKF, bet galerija „stipri pakusla” savu atbalstītāju meklējumos, arī ekonomiskā situācija valstī ne tā spožākā, un tomēr, uz Madrides lielisko izstāžu zāli Sala Millares tika nogādāti 23 mākslinieku 100 darbi – glezniecība, tēlniecība, objekti. Ar kuģi līdz Bilbao ostai, paldies Latvijas kuģniecībai un Andrim Kļaviņam, Ventspils Naftai un Igoram Skokam, tas bija 1996. gads. Izstādes atklāšanā piedalījās 15 mākslinieki, tā dokumentēta katalogā „23 Artistas de Letonia”. Jau vēlāk, kad Latvijas Vēstniece Spānijas Apvienotajā Karalistē bija Aija Odiņa, Latvijas mūsdienu mākslas izstāde „Testimonio de la fe„ (Ticības apliecinājums ) 2002. gadā noritēja Madrides Pilsētas muzejā, arī šis notikums, kuru rādīja Madrides televīzija, dokumentēts katalogā. Nedaudz vēlāk izstādi parādījām Seviljas Mākslas muzejā. Projekta īstenošanā mums nopietnu atbalstu sniedza LR Saeima. Izstāžu projekts „Life. Play. Freedom„ tika realizēts Ņūkāslā, Edinburgā un Londonā, tad mums lieliska sadarbības partnere bija Terēze Svilāne, kura izprata un novērtēja Latvijas mākslu, tāpēc uzņēmās tās labā strādāt, precīzāk – kalpot. Tas bija 1998.–1999. gads. Šādu pat izstāžu projektu ”La Vie.Le Jeu.La Liberte” realizējām Francijas pilsētās Lillē, Kalē, Loreānā, Sen Sīrā. Mums veicās, jo tad Latvijas Vēstniece Francijā bija mākslas zinātniece Sandra Kalniete, kura, protams, mūsu aktivitātes atbalstīja. Šis izstāžu projekts „Dzīve. Spēle. Brīvība.” dokumentēts katalogos angļu, franču un latviešu valodās. Tekstu autors Dr. phil. Andris Rubenis. Projektā bija iesaistīti 16 mākslinieki. Pa Eiropu „ceļoja” pat Ojāra Feldberga granīta skulptūras, par to mums paldies gan neteica cilvēki, kuriem vajadzēja veikt darbu pārvadāšanu un ekspozīcijas iekārtošanu. Par notikumu jāuzskata arī Latvijas tēlnieka Gļeba Panteļejeva un Ilmāra Blumberga izstāde „Terskel” (Slieksnis) Vīgelanda muzejā Oslo, ir katalogs norvēģu un angļu valodās. Norvēģijā ir bijušas vairākas izstādes. Ik pa laikam notiek veiksmīga sadarbība ar kādu galeriju, jo šķiet, ka norvēģiem mūsu māksla liekas interesanta, varbūt pat tuva. Prāgā un arī citās Čehijas pilsētās noritējušas galerijas Daugava izstādes, vērienīgs bija mākslas dialogs Prāga – Rīga, tā iniciatore diplomāte, toreiz LR Vēstniece Čehijā, tagad Eiropas Komisijas pārstāve Latvijā Iveta Šulca. Šī projekta ietvaros galerija realizēja keramikas izstādi Prāgas Dekoratīvi Lietišķās mākslas muzejā. Nedaudz vēlāk mūsu galeriju apciemoja toreizējais Čehijas premjerministrs Vladimirs Špidla. Par savu darbu esam saņēmuši pateicības vēstuli no Žoze Manuela Borrozo, atzinības rakstu „Par Latvijas Valsts stiprināšanu” no LR Ārlietu ministrijas, bet galerijas 15 gadu jubilejā LR Kultūras ministrija mums pasniedz atzinība rakstu „Par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas mūsdienu mākslas attīstībā”. Galerija savā dzimšanas dienā bijā Vīnē, kur pilsētas centrā Lowelstrase 20, muzejā MOYA, tika atvērta Latvijas mūsdienu glezniecības izstāde, veltīta mūsu valsts 90 gadiem. Šo projektu atbalstīja Skonto Būves prezidents Guntis Rāvis un akciju sabiedrības ACB valdes priekšsēdētājs Valdis Lejnieks.

Galerija Daugava pēdējos gados pievērsusies arī izdevējdarbībai. Sākotnēji tie bija izstāžu katalogi, kas vispirms jau ir nepieciešamība un to nekādi nevar nosaukt par atļaušanos, jo tas ir izstādes, māksla projekta dokumentējums. Pēdējie darbi kļūst arvien apjomīgāki, svarīgāki ar ilglaicīgu un paliekošu nozīmi. Tikko esam saņēmuši VKKF atbalstu darbam pie gleznotājas Birutas Baumanes glezniecības albuma. Tādam solim mūs iedrošināja veiksmīgais rezultāts – mākslas albums „Imanta Vecozola glezniecība”, kura atvēršana notika 2008. gada augustā, pasākumu ar savu klātbūtni pagodināja Valsts Prezidents Valdis Zatlers ar kundzi Lilitu Zatleri. Domāt par darba turpinājumu pie šāda rakstura mākslas izdevumiem lika prieka mirdzums Imanta Vecozola acīs, kad gleznotāja rokas turēja izdevumu, kurā apkopots tas, ko viņš radījis vairāk kā piecdesmit gados. Saņemot atzinīgus vārdus par grāmatu, it bieži tika izteikts jautājums – par kuru mākslinieku būs nākošais izdevums. Biruta Baumane mūsu piedāvājumu uzņēma ar neviltotu prieku, tas stiprināja pārliecību – jādara. Nedomāju, ka darbs pie albuma „Birutas Baumanes glezniecība” ritēs gludi, bez kūleņiem. Tā vienkārši nemēdz būt. Arī šoreiz ir tikai viens virsuzdevums, lai gandarījuma mirdzums ir mākslinieces acīs šķirstot grāmatu, kas ietver viņas mūža glezniecību. Lai mums veicas!


Par galeriju, izstādēm, māksliniekiem raksta Anda Treija.