Galerija Daugava
Galerija Daugava — Izstādes
Arhīvs
mākslas izdevumi
Mākslinieki
musdienu maksla
20.gs. maksla
Par mums
Atbalstītāji

languages

Galerija Daugava logotype
Galerija Daugava
 
 
 
 
 
 
 


19.05.2016.

Putni salidojuši Alksnāja ielā


Gleznotāji Ilze Avotiņa, Biruta Delle, Rudīte Dreimane, Laimdota Junkara, Anna Laicāne, Vija Maldupe, Leonīds Mauriņš, Alberts Pauliņš, Ilze Raudiņa, Maija Tabaka, Aija Zariņa, Kaspars Zariņš, Vija Zariņa, arhitekte Inna Šablovska un tēlnieks Bruno Strautiņš eksponējuši savus darbus tematiskajā, putniem veltītajā izstādē.



Vizuālās atmiņas no izstādes

Izstādes "Putnu dienas Alksnāja ielā" laikā notika arī savdabīga atrakcija. Tās pamatā bija ideja: autori, kuri piedalās izstādē, apglezno putna figūru, kas izgatavota no papes masas, tautā saukta „papjēmašē”, un arī atradīsies izstādē kā eksponāti. No gleznotājiem netika gaidīts ornitoloģiski precīzs attēlojums, bet tam vajadzēja ilustrēt mākslinieka garīgo attieksmi, izmantojot putnu tēlus. Proti, gleznotāji Ilze Avotiņa, Rudīte Dreimane, Laimdota Junkara, Anna Laicāne, Inna Šablovska, Maija Tabaka, Kaspars Zariņš un Vija Zariņa apgleznoja putna figūriņu. Māksliniekiem bija ļauts brīvi traktēt gleznošanas tehniku, galvenais bija viņu garīgā vīzija par putnu, kas atklājas vizuālā ilustrācijā uz papes figūras. Visi apgleznotie „putni” ir salidojuši galerijā „Daugava”. Šos savdabīgos suvenīrus iespējams nopirkt. Katras putna figūras cena ir 50,00 EUR.


Putni cilvēces garīgajā kultūrā

Jau sākot ar akmens laikmetu putniem cilvēku radošajās izpausmēs vienmēr bijusi liela nozīme un interese par tiem nezuda ne Senajā Ēģiptē, ne antīkajā mākslā un arī ne šodienas mākslā. Piemēram, ola ir ļoti sens atdzimšanas un dzīvības rašanās simbols, kas pazīstams jau visvecākajās kultūrās un ar vienādu nozīmi. Putns tiek uzskatīts par dvēseles simbolu, debess un zemes saistītāju, par putna rituālo nozīmi liecina atradumi, kas saglabājušies vēl no mezolīta laika. Saskaņā ar kosmogoniskajiem priekšstatiem no putna olas izveidojusies pasaule: no čaumalas – zeme, no baltuma – ūdens un okeāns, no dzeltenuma – cilvēki un dzīvnieki. Putnu asociēšana ar dvēselēm ir tikpat izplatīts ticējums, kā tas, ka tie iemieso labo, nemirstību un prieku – šo ideju lieliski atklāj Māterlinks savā lugā „Zilais putns” (1908).

Putniem dažādās mitoloģijās ir daudzveidīgas funkcijas. Putni var būt dievības, demiurgi, varoņi, pārvērsti cilvēki, dievu, šamaņu un varoņu pārvietošanās līdzekļi, totēmiskie senči u.tml. Viņi var būt dievišķās būtības, augšas, debesu gara, saules, pērkona, vēja, mākoņu, brīvības, augsmes, dzīvības, auglības, pārpilnības, pārcelšanās, augšupceļa, iedvesmas, likteņa vēstīšanas, pareģošanas, kosmisko zonu saiknes, dvēseles, maza bērna, dzīvības, gara un citas. Mītos putnu tēlu tipoloģija aptver ne tikai reāli eksistējošas sugas, bet arī fantastiskus putnus (Anzuds Mezopotāmijā, Garuda Indijā, Simurgs, Varagna irāņiem, lidojošā Tanifa maoriem, Ruhs arābiem, Strahs-Rahs, Stratims, Krauklis, Brīnumputns krievu tradīcijā) vai būtnes ar hibrīdisku iedabu (sfinksas himeras, sirēnas, gorgonas, Pegass, grifi u.tml.), kuriem ir putnu pazīmes (spārni, spalvas, spēja lidot).

Putnu vieta uz pasaules koka vai dzīvības koka ir tā galotnē. Katrā konkrētā tradīcijā pasaules kokā mītošais putns parasti ir viskaraliskākais – visbiežāk ērglis, ko dažkārt dēvē par pērkonputnu (Sibīrijas šamanisma tradīcijās), retāk tas ir vispārināts putna tēls, kas atsevišķos gadījumos ieguvis fantastiskas iezīmes.

Vairākās kultūrās dažiem putniem ir negatīva simbolika, it sevišķi maitu lijai un krauklim. Tomēr biežāk putni ir labvēlīgas būtnes: hinduismā tie iemieso dieva mīlestību un nes cilvēkiem nemirstības eliksīru. Upanišadās indivīda un Universa dvēseli attēlo divi putni, kas sēž Visuma koka zaros, viens no tiem ēd, bet otrs – vēro. Putniem ir nozīmīga loma daudzos pasaules radīšanas mītos, tie valda pār dabas stihijām, piemēram, Amerikas indiāņu Pērkonputns un Dienvidāfrikas Zibensputns.

Vidusamerikas pusputns pusčūska Kecalkoattls apvieno sevī debesu un zemes spēkus, kas citās mitoloģijas ir nošķirti: tajās putnu cīņa ar čūskām attēlo gaismas un tumsas, gara un matērijas konfliktu.

Uzskatīja, ka putni spēj sazināties ar dieviem vai ka pasludināšanas dūja nes no tiem ziņas. Ķelti augsti godāja putnus kā dievu vēstnešus. Šamaņi, kas bija tērpušies putnu spalvās un ar putnu maskām galvā, apgalvoja, ka ceļojot uz augstākām zināšanu sfērām. Putni simbolizēja gudrību, saprātu un domu straujo lidojumu. Romieši zīlēja pēc putnu lidojuma vai dziesmu motīviem, cenšoties atšifrēt šīs augstākās zināšanas. Daudzās teiksmās putni atklāj varoņiem svarīgus noslēpumus. Austrālijas aborigēni uzskata, ka putnu dziesmas var aiznest ziņas arī ienaidniekiem. Angļu teiciens „to man pavēstīja mazs putniņš” ir šo seno ticējumu atbalss. Rietumu mākslā putni reizēm simbolizē gaisu un pieskārienu. Jēzusbērniņš nereti tiek attēlots ar auklā piesietu putniņu. Putni būrī, kas Platonam simbolizēja cilvēka apziņu, alegoriski attēlo pavasari.


Putni latviešu folklorā

Laikā, kad vācu baroni dzimtcilvēkiem deva brīvlaišanu un vīrus apveltīja ar uzvārdiem, tad ļoti daudzi kļuva par vanagiem, sīļiem, pūcēm, kraukļiem un vēl un vēl, visus ne uzskaitīt. Ar katru putnu saistās kāds pieņēmums, piemēram, vanags – tautu dēls, līgavaiņa apzīmējums kāzu rituālos. Irbe, cielava – tautu meita, līgava, Zīle – vēstnese, ziņas devēja, bezdelīga – Dieva putns. Cīrulis – puisis, tautu dēls, dažreiz arī zintnieks. Arī latviešu mākslinieki, dzejnieki, komponisti putnu attēlojumus izmanto visdažādākajos veidos: kā vizuāli pievilcīgus objektus, kā simbolus, kā alegorijas un tas parādās gleznās, romānos, lugās, dzejā un, protams, latviešu tautas dziesmās. Jau Krišjānis Barons savā Dainu skapī ir sakrājis tūkstošiem teicēju sacītās tautas dziesmas par putniem: balodi, bezdelīgu, dzeguzi, dzērvi, dzeni, gaigalu, gaili un vistu, griezi, gulbi, irbi, kaiju, ķīvīti, ķikutu, kraukli, lakstīgalu, medni, paipalu, pūci, vārnu, raudavu, žagatu, zīli, žubīti, sniedzi, zosi, strazdu, zvirbuli.

Ieskatam tikai nedaudz no piemēru no Dainu skapja atvilktnēs esošajām kartītēm. Meža māte putnus sauca/Kalniņâ stāvēdama/Irbe Grieta, sloka Maija/Teterēga Madaliņa. Meža tēvs savus sauca/Lielu tauri taurēdams/Sīlis Pieča, dzenis Jurka/Sīkspārnītis Bērtulīts. Pūce, pūce, pelēķīte/Citus putnus nicināja/Pate Dieva sodījama/Platu galvu vazājās. Lakstīgala ciemā brauca/Strazdiņš vārtu vērējiņš/Strazdiņš vārtus neatvēra/Atver lauka cīrulīts. Visi putni koši dzied/Kā, dzenīti, tu nedzied'?/Kāda vella es dziedāšu/Sausi prauli vēderā. Ko, dzērvīte, tu klaigā/Tīru puru bradādāma?/Man nokrita zelta piesis.Ar ķīvīti dancojot. Nekūko, dzeguzīte/Aramā zemītē!/Kūko pura maliņā/Sausas egles galiņā. Sīlis kliedza, sīlis brēca/Sīļam sieva nomiruse/Kam, sīlīti, miežus ēdi/Bandenieka tīrumā. Izpucēju balodīti/Kam celiņa nerādīja/Man satrūka zelta groži/Apkārt Bausku važojot. Dziedi, dziedi tu, putniņi/Kas tavâ mādziņā?/Pus' pupiņas, pus' zirnīša/Pus' melna vagulīša. Rubu, rubu, teterīti/Manā griķu druviņā/Kad es iešu griķus pļaut/Nocirtīšu deguntiņu.

Ķīnā tic, ka žagata nes laimi un liela nelaime piemeklēs katru, kurš nogalinājis šo putnu. Arī Eiropā uzskata, ka žagatas nogalināšana nes nelaimi, bet tas ir nedaudz dīvains ticējums, jo žagata pēc eiropiešu tradīcijām esot velna putns. Ieraudzīt vientuļu žagatu - tā ir nelaime. Ieraudzīt veselu bariņu šo putnu ir ļoti satraucoši, jo tas, iespējams, vēsta kaut ko ļaunu. Savukārt žagatu pāris ir laba zīme, un viena uz jumta sēdoša žagata aizsargājot māju.

Koši melnais krauklis ar nežēlīgo knābi un spožajām acīm daudzviet pasaulē tiek uzskatīts par nāves vēstnesi. Vēl biedējošāki bija noslēpumainie kraukļi, kas allaž sekoja Eiropas varenas Hābsburgu dinastijas pārstāvjiem. Tie brīdināja par nāvi un postu (iespējams to arī izraisīja?). Stāsta, ka XI gadsimtā kraukļi izglābuši kādu Hābsburgu senci no maitu liju bara, kas to būtu nogalinājušas. Izrādīdams pateicību, šis vīrs mežā uzbūvēja novērošanas torni, nosauca to par Habitsburgu, baroja kraukļus un aicināja putnus apmesties uz dzīvi šai tornī. Pēc viena gadsimta viņa mantinieki pārbūvēja torni par plašo Hābsburgu pili (Schloss Habsburg) un aizdzina kraukļus. Nav brīnums, ka putni atriebās. Melnie kraukļi bija redzami kaujas laukā ikreiz, kad Hābsburgi cieta sakāvi; tie riņķoja apkārt, kad Mariju Antuaneti (dzimusi Hābsburga) veda uz giljotīnu; un šie putni bija redzami arī 1914. gadā, pirms erchercogs Ferdinands ar sievu apmeklēja Sarajevu, kur viņus abus noslepkavoja.

Pūce ir naktsputns, ko bieži asociē ar nāvi, sērām un ļaunumu. Daudzās valstīs eksistē priekšstats, ka raganas un burvji izmanto pūces savām burvestībām vai pat paši pārvēršas par šiem naktsputniem. Lai gan parasti pūci uzskata par nelabvēlīgu putnu, to var izmantot arī aizsardzībai pret ļaunumu. Stāstos un pasakās pūces bieži vien ir labsirdīgas un gudras. Šie putni bija ļoti iemīļoti grieķu mitoloģijā - pūce piederēja gudrības dievietei Atēnai un bija attēlota Atēnu emblēmā.

No Dienvidāzijas nākušajam putnam pāvam ir brīnišķīgi krāšņa aste un tik spalgs kliedziens, ka ar to varētu miroņus modināt. Hindu mitoloģijā pāvs ir svēts putns un tiek saistīts ar pērkona dievu Indru: šis putns dejojot, ja gaidāms lietus. Ķīniešu mitoloģijā pāvs simbolizē cienīgumu un skaistumu, savukārt kristiešu mākslā tas nozīmē augšāmcelšanos, jo pāva astes spalvas sezonāli izkrīt un atkal ataug.


Akcija „Kad pūcei aste zied”

Izstādes iekārtošanas laikā reiz iegriezos Jāņa Rozes grāmatnīcā un tajā ieraudzīju pūces figūriņu no papes, kādreiz to sauca par „papjēmašē”, kaut kas no francūžiem, un kā izrādījās – figūriņas patiešām ir izgatavotas Francijā. Radās ideja, protams, tā nav jauna, bet vienalga – iegādājāmies pūcītes un aicinājām izstādes autorus tās apgleznot. Mums atsaucās Ilze Avotiņa, Rudīte Dreimane, Laimdota Junkara, Anna Laicāne, Maija Tabaka, Kaspars Zariņš, Vija Zariņa un arhitekte Inna Šablovska. Nekāds konkrēts uzdevums netika dots. Galvenais – brīvs iztēles lidojums, gleznojiet vienalga ko, vienalga kā. Vaļa katra mākslinieka fantāzijai!

Pamazām galerijas „Daugava” izstāžu zālē Alksnāja ielā „salidoja pūcītes”. Protams, cita no citas atšķirīgas. Piemēram, Vijas Zariņas pūce patiešām asociējas ar naktsputnu mēnesnīcā – melna ar zeltītām acīm un sudrabotiem lāsmojumiem uz spārniem, Laimdota Junkara izvēlējās latviešiem populāru teicienu – kad pūcei aste ziedēs un tā patiešām ir saplaukusi ar rozīgām tulpēm uz tās, Anna Laicāne atcerējās neseno dalību gleznotāju plenērā Ventspilī un uz pūces figūras uzgleznoja debesis, jūru, liedagu un cilvēkus, kuri gaisā palaiž papīra pūķi, Kasparam Zariņam padevusies ļoti stipra „bruņu pūce”, jo tās figūra dekorēta ar spožām kniepadatām, Rudītes Dreimanes pūce apveltīta ar lielām acīm un brillēm uz tām, tā raisot asociācijas par putnu kā gudrības simbolu, Ilzes Avotiņa pūcītes apgleznojumam izvēlējusies dzelteni mirdzošu saules krāsu un akcents – sarkanīgs knābis, bet Innas Šablovskas pūces figūra noklāta ar lidojošiem papagaiļiem. Aicinām uz galerijas „Daugava” izstāžu zāli Alksnāja iela aplūkot putnus gleznās un skulptūrās un vērtēt idejas „kad pūcei aste zied” realizāciju.


Andrejs Kaufmanis, mākslas zinātnieks


17.11.2017.
Mākslinieks Andris Eglītis ticis ievēlēts par Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības apakšnozares katedras vadītāju


02.11.2017.
Gleznotāja Dace Lielā saņem mūsu Valsts augstāko apbalvojumu


19.07.2017.
Galerijā mākslinieces Daces Lielās izstādes atklāšanas dienā viesojas Latvijas Televīzija


04.03.2017.
Tikšanās ar mākslinieku Jāni Murovski


23.07.2016.
Priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu, panākumiem bagātu Jauno gadu!


23.07.2016.
Galerija Daugava izdevusi Kārļa Baumaņa katalogu


23.07.2016.
Dainis Pundurs iegūst zelta godalgu par sasniegumiem keramikas mākslā


12.06.2016.
Četri jaunie keramiķi prezentē savu sniegumu


04.06.2016.
Galeriju apmeklē Latvijas Valsts prezidents ar kundzi


19.05.2016.
Putni salidojuši Alksnāja ielā


23.02.2016.
Daces Lielās izstāde "Gleznas" iegūst "Kilograms kultūras 2015"!


23.02.2016.
Daces Lielās izstāde "Gleznas" nominēta balvai "Kilograms kultūras 2015"


23.12.2015.
Priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu, panākumiem bagātu Jauno gadu!


29.05.2015.
Kristīnes Markus izstāde "Vieta" Alūksnes muzejā


08.04.2015.
Kaspars Teodors Brambergs atgriezies no mākslinieku rezidences Austrijā


30.04.2015.
Daces Lielās izstāde "Gleznas" uzvarējusi "Kilograms kultūras 2015" pavasara balsojumā


08.04.2015.
Kaspars Teodors Brambergs atgriezies no mākslinieku rezidences Austrijā


21.03.2015.
Norvēģijas karalim uzdāvināta Daces Lielās glezna


26.02.2015.
Galerijas Daugava jaunās telpas Ausekļa ielā 1


16.12.2014.
Galerijas Daugava jauno telpu atklāšana Ausekļa ielā 1


27.09.2014.
Galerijas Daugava dalība Affordable Art Fair starptautiskā mākslas mesē Stokholmā.


10.09.2014.
Galerija Daugava izdevusi mākslas grāmatu Baiba Vegere.


19.08.2014.
Kristīne Markus. Gliemežu apgleznošana


19.06.2014.
Pētera Martinsona bronzas portreta atklāšana Kečkemetā.


06.06.2014.
Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļas bakalaura darbu aizstāvēšana.


23.01.2014.
Dace Lielā nominēta Dienas gada balvai kultūrā par 2013.gada izstādi Ārpusē.


13.11.2013.
Atklāj izstādi Latvijas Valsts prezidenti.


21.08.2013.
Alberts Francisks Pauliņš. Galerija Daugava. 2013.-84 lpp.


20.06.2013.
Jānis Annuss. Galerija Daugava. 2013.-48 lpp.


14.05.2013.
Borisa Bērziņa stipendija Līvai Ķīkulei, Andai Skadmanei un Dārtai Stafeckai.


25.04.2013.
LTV1 demonstrēs filmu Projekcijas. Jānis Džons Annuss.


06.04.2013.
Ārlietu ministrs ES augstajai pārstāvei dāvinās Kaspara Zariņa gleznu Īpašie ziedi.


25.03.2013.
Dainim Punduram Dienas gada balva kultūrā 2012.


15.02.2013.
Amdrim Eglītim Purvīša balva 2013.


17.01.2013.
Biruta Delle. Galerija Daugava. 2013.-263 lpp.


10.2012.
Karmels Skutelskis. Galerija Daugava. 2012.-92 lpp.


19.09.2012.
Borisa Bērziņa stipendiātu tikšanās ar Gunti Rāvi


2012.
Borisa Bērziņa stipendija Kristīnei Graudulei, Mārai Brīverei un Sigitai Lūsei


17.05.2012.
Uģis Auziņš. Rusti. Izstādes atklāšana


19.01.–11.02.2012.
Izstāde divās daļās:
I. Imants Vecozols. Ikdiena tuvplānā
II. Imants Vecozols un viņa bijušie studenti



1.12.2011.
Vilnis Titāns. Galerija Daugava. 2011. — 152 lpp.


06.07.2011.
Kaspara Zariņa personālizstāde Cita frekvence Rietumu bankas Capital Centre izstāžu zālē


11.05.2011.
Uzņēmējs Guntis Rāvis tikās ar studentiem, kuri saņēma stipendiju iepriekšējā mācību gadā...


7.04.2011.
Izstādes Mākslas dienas Rietumu bankā atklāšana Rietumu bankas Capital Centre izstāžu zālē Vesetas ielā 7


27.01.2011.
Izstādes Gadalaiki glezniecībā atklāšana Rietumu bankas Capital Centre izstāžu zālē Vesetas ielā 7


1.12.2010.
Laimas Bikšes izstādes atklāšana Rietumu bankas Capital Centre izstāžu zālē Vesetas ielā 7


20.10.2010.
Daces Lielās izstādes atklāšana Rietumu bankas Capital Centre izstāžu zālē Vesetas ielā 7


14.05.2010.
Latvijas Valsts prezidents apmeklē Birutas Delles izstādi Ceļā galerijā Daugava


7.05.2010.
Piešķirta Borisa Bērziņa vārdā nosauktā stipendija


14.01.2010.
Latvijas Valsts prezidents apmeklē Alekseja Naumova izstādi Ainava. XXI gs. galerijā Daugava


14.08.2009.
Jaunās Nordea mājas atklāšanas svētki



Galerija Daugava
Ausekļa iela 1 (ieeja no Elizabetes ielas), Rīga, Latvija

Darba laiks:
otrdien–piektdien: 11.00–18.00
sestdien: 11.00-17.00
svētdien, pirmdien slēgts


Tālr. +371 67212896; +371 28668857
daugava@galerijadaugava.lv

live riga logo

Follow Gallery Daugava on Facebook

Follow Gallery Daugava on Facebook